Svētīgā Anna,
tu esi Svētā Gara spēkā sirds un miesas šķīstību uztvērusi
par pērli dārgāko nekā savu dzīvība.
Izlūdz arī man Dieva palīdzību un īpaši šīs žēlastības ...
Palīdzi man, lai pasaules priekšā
es spētu sniegt liecību
par cilvēka, kas dzīvo ar Dievu iekšējo skaistumu
un lai kopā ar Tevi man ir dalība
Kristus uzvarā. Amen.
Nihil obstat: Msrg. Peters Holecs
Imprimatur: Msgr. Bernards Bobers, arhibīskaps - metropolīts
Košicē, 13. 07. 2018, ABU p.nr. 909/18
Dieva kalpones Annas Kolesarovas dzīves stāsts
Anna Kolesarova piedzima 1928. gadā 14. jūlijā ciematā Visoka nad Uhom. Nokristītā bija Sv. Jāņa Kristītāja draudzes baznīcā Pavlovce nad Uhom. Kad viņai bija 10 gadi, nomira viņas mamma. Pēc mammas nāves pārņema uz sevis mammas pienākumus ģimenē un tās arī cītīgi pildīja. Dzīvoja vienā mājā ar savu tēvu un vecāko brāli. 1938. gadā 14. maijā saņēma iestiprināšanas sakramentu, īsi pirms tam pienāca arī pie Pirmās sv. Komūnijas. Anna regolāri nāca uz baznīcu un piedalījās religiskajos pasākumos, pieņēma sakramentus. Viņai patika lūgties svēto rožukroni.
Otrais pasaules karš ļoti būtiski ietekmēja šīs meitenes dzīvi. Trešdien, 1944. gadā 22. novembrī cauri viņu ciematam gāja Sarkanas armijas karaspēks. Pārbaudot mājokļus pēc kārtas iegāja viņu mājā piedzēries padomju karavīrs un ieskatījās arī pagrabā zem virtuves, kur bija paslēpusies arī 16 gadīgā Anna ar savi ģimeni un citiem cilvēkiem.
Tēvs palūdzis meitu, lai karavīram sagatavotu kaut ko paēst, bet tās sāka meitenei uzmākties un spiest, lai tā viņam atdotos. Tā, par spīti draudiem, ka viņu nošaus, atteikusies a izvēlējās labāk nomirt. Izrāvās no karavīra rokām uz skrēja atpakaļ pagrabā. Dusmīgs karavīrs stēidzās tai pakaļ, notēmēja ieroci un nobļāva, lai atvadas no tēva. Tad uzreiz tēva acu priekšā savus draudus piepildīja un izšāva divas reizes. Anna mirdama izteica Jēzus, Marijas un sv. Jāzepa vārdus.
Nerimstošas karadarbības dēļ ciematā Anna bija abglabāta paslēpus nākamajā dienā vēlu vakarā un bez priestera klātbūtnes. Apbedīšanas dievkalpojumu novadīja vēlāk tā laika vietējais prāvests Antons Lukačs tikai 29. novembrī. Pēc šī dievkalpojumā draudzes registros ierakstīja piezīmi: hostia sanctae castitatis (svētās šķīstības upuris). Draudzes hronikā Pavlovcē nad Uhom pierakstīja, ka Annu tajā brīdī, kad drošsirdīgi un bez kavēšanas sargāja savu šķīstību, stiprināja
Lūgšana par Annas Kolesarovas kanonizāciju:
Debesu Tēvs,
Anna Kolesarova
kā šķīstības mocekle
sniegusi liecību par katra cilvēka
iekšējo skaistumu
un kļuva par pamudinājumu jauniešiem un ģimenēm
patieso un šķīsto attiecību veidošanā.
Mēs tevi lūdzam, ar viņas aizbildniecību
uzklausi šīs lūgšanas
(tagad izsaki savus lūgumus...)
un dod žēlastību, lai mēs varētu viņu godināt
uz altāra kā svēto.
Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu.
Uzklausītas lūgšanas lūdzam ziņot sekojošā adresē:
Arcibiskupsky urad
Sekretariat blahorečenia Anny Kolesarovej
Hlavna 28, 041 83 Košice
Nihil obstat
prof. ThDr. Gabriels Ragans, PhD.
Imprimatur
Msgr. Bernards Bobers, arhibīskaps - metropolīts